kodollādiņš
kodollādiņš -a, v.; mil.
Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
Piemēri..spārnotā raķete spēs.. nest tādu pašu kodollādiņu kā stratēģiskā raķete.
Avoti: 4. sējums