kodols
kodols -a, v.
1.Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
PiemēriCiedru riekstu kodoli barības vērtības ziņā pārspēj pat sviestu un trīs reizes gaļu.
2.Centrālā (stumbra) daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
PiemēriDažām koku sugām iekšējās koksnes gadskārtas atšķiras no ārējām. Šādā gadījumā koksnē izšķir ārējo slāni jeb aplievu un iekšējo slāni jeb kodolu.
3.astr. Iekšējā, centrālā (debess spīdekļa) daļa.
PiemēriZemes kodols.
Stabili vārdu savienojumiKomētas kodols.
4.Iekšējā, centrālā (ieža) daļa.
Piemēri..neandertālieši darba rīku izgatavošanai izmantoja krama kodolu. No diskveida krama kodola atskaldīja paplānas ovālas vai trīsstūrveida šķilas.
5.Iekšējā, centrālā (piemēram, priekšmeta, celtnes) daļa.
PiemēriZīmuļa kodols.
6.biol. Organisma šūnas sastāvdaļa, kas atrodas protoplazmā.
Piemēri..šūnas kodols ir speciāli piemērots olbaltuma ražošanai.
7.fiz. Centrālā (atoma) daļa, kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa.
PiemēriKodola daļiņa.
Stabili vārdu savienojumiKodola starojums. Kodolu dalīšanās.
8.Galvenā, vadošā (cilvēku) grupa (kādā kolektīvā).
PiemēriCeha komunisti ir kodols, no kura sākas visas organizācijas pulsācija.
9.Būtība, galvenais, raksturīgākais (problēmā, uzskatos).
PiemēriHēgelisma racionālais kodols.
Stabili vārdu savienojumiIzlobīt kodolu.
9.1.Būtiskais saturs (parasti mākslas darbā).
PiemēriRomāna idejiskais kodols.
9.2.Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums.
Piemēri..laimīga biju par Arvīda godīgumu. Tātad neesmu maldījusies - viņā slēpjas labs, veselīgs kodols.
Avoti: 4. sējums