Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
koeksistēt
koeksistēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
PiemēriMuzikālas mākslas izteiksmes līdzekļos vecais vienmēr koeksistē ar jauno.
Avoti: 4. sējums