kokains
kokains -ais; s. -a, -ā
kokaini apst.
2.Mazkustīgs (par cilvēku). Stūrains, stīvs, arī neatraisīts (kustībās).
Piemēri..iznāk sastapties ar puisi, kam cīņasprieka netrūkst, bet skaidri redzi, ka viņam nav cīņas izjūtas - kokains, lempīgs.
2.1.Stūrains, stīvs, arī neatraisīts (par kustībām).
Piemēri..Angustiasa bija neglīta, drusku piesita mēli, pastīva, kokainām kustībām.
3.Samākslots, arī neizteiksmīgs (par vaibstiem, runu).
Piemēri..vaibsti kļuva savādi kokaini. Bet domas strādāja noteikti un skaidri vienā virzienā.
3.1.Neizdevies, neveikls, arī neizteiksmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tā tēliem, valodu).
Piemēri..blakus tik kokainiem, sausiem pantiem viņam ir itin jauki notēlota ziema.
3.2.Neveikls, neizdevies (par pasākumu, situāciju).
PiemēriSākumā šie vakari šķita mazliet neatraisīti, kokaini, bet ar laiku mūs savā varā paņēma Pīpenštāla zināšanas un prasme pārliecināt.
Avoti: 4. sējums