koklēt
koklēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Spēlēt kokli.
PiemēriMācīties koklēt.
- Mācīties koklēt.
- ..sagrābj [gans] savu kokli un nu koklē, lai lūst un plīst.
- pārn. ..aiz pils sienām, tāpat kā ik dienas, koklēja lakstīgalas..
- pārn. Dzirdēja skanam tie brīnišķas stīgas, Koklēja sirdis: drīz ziedonis plauks.
1.1.trans. Atskaņot ar kokli.
PiemēriKoklēt dziesmu.
- Koklēt dziesmu.
Avoti: 4. sējums