koks1
koks [kuoks] -a, v.
1.Daudzgadīgs augs ar koksnainu stumbru, vainagu un saknēm.
PiemēriAugļu koki.
Stabili vārdu savienojumiAtzīšanas koks. Dravas (arī bišu) koks.
2.Kokmateriāls.
PiemēriIntas tēvs jau toreiz strādāja uz upes pie koku pludināšanas un skaitījās viens no labākajiem strādniekiem.
Stabili vārdu savienojumiKoku dārzs.
2.1.Apaļkoki, kluči, dēļi u. tml.
PiemēriZāļu nastu mugurā, pati salīkusi maziņa, Osiene laipoja pa dūksnājā samestiem kokiem uz mājām.
3.Priekšmets, konstrukcija, kas izgatavota no koksnes, kokmateriāla.
Piemēri..tēvs atnāca ar lielu stibu, bet Jūle iespruka kūtī un aizšāva koku priekšā.
Stabili vārdu savienojumiBišu koks. Skaitāmais koks.
3.1.ģen.: koka, adj. nozīmē Tāds, kas ir iegūts, izgatavots no koksnes, kokmateriāliem.
PiemēriKoka ēka.
Stabili vārdu savienojumiKoka (arī kokzaru) dakšas. Koka galva.
4.Runga, nūja, stienis (piemēram, sišanai, rādīšanai).
PiemēriSkatos pēc kāda koka. Kreisā roka man brīva, varētu tos [šakāļus] aizdzīt.
4.1.dsk.; vēst. Soda veids — sitieni ar nūju, rīksti vai pātagu.
Piemēri«Un lai valdība aizliedz pēršanu,» piebilda kāds kaugurietis, kas bija uzdrošinājies runāt pretī muižkungam un saņēmis par to kokus.
Stabili vārdu savienojumiBronhu koks. Būt no viena koka. Kā koka dievs (arī dieviņš). Koka (arī ledus) gabals.
Avoti: 4. sējums