kolēģis
kolēģis -ģa, v.
kolēģe -es, dsk. ģen. -ģu, s.
Darba, aroda, profesijas biedrs.
PiemēriDzeguze pazina savu darba kolēģi, viņš ne vienreiz vien bija pārliecinājies par Arvīda apbrīnojamām zināšanām.
- Dzeguze pazina savu darba kolēģi, viņš ne vienreiz vien bija pārliecinājies par Arvīda apbrīnojamām zināšanām.
- Zentai jaunā kolēģe iepatikās arvien vairāk, un viņas pamazām sadraudzējās.
- Renāte Rusmane šajās sacīkstēs startēja ar igauņu zirgu un uzvarēja Baltijas balvas izcīņā, pārspējot abus savus kolēģus, kuri dalīja otro un trešo vietu.
- pārn. ..«Rāmnieku» gailis vairākas reizes nodziedāja savu rīta dziesmu, sasaukdamies ar kolēģiem no kaimiņu sētām..
Avoti: 4. sējums