Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kolba
kolba -as, s.
1.Stikla trauks ar apaļu vai plakanu dibenu (ķīmijas laboratorijās).
PiemēriInāra savu pacietību bija ne vienreiz vien pierādījusi, un arī tagad viņa klusēdama sāka darboties ap kolbām, stikla caurulēm, tīrīja, atvienoja, sakārtoja.
2.Šādam traukam līdzīgs stikla veidojums (piemēram, spuldzei, termosam).
Piemēri..spuldzes kolbu attīra no iztvaikojušā volframa..
Avoti: 4. sējums