kolonāde
kolonāde -es, dsk. ģen. -žu, s.; arhit.
Vienādu kolonnu rinda, kas balsta siju vai arku pārsegumu. Telpa, ko ierobežo kolonnu rinda.
PiemēriŠīs baznīcas centrālo telpu no visām četrām pusēm iekļauj vertikālu priežu baļķu kolonāde, uz kuras balstās tornis un visa celtne.
- Šīs baznīcas centrālo telpu no visām četrām pusēm iekļauj vertikālu priežu baļķu kolonāde, uz kuras balstās tornis un visa celtne.
- pārn. Lampas gaismā mūsu priekšā no alu tumsas iznirst mirdzošās kolonādes..
Avoti: 4. sējums