kolonāde
kolonāde -es, dsk. ģen. -žu, s.; arhit.
Vienādu kolonnu rinda, kas balsta siju vai arku pārsegumu. Telpa, ko ierobežo kolonnu rinda.
PiemēriŠīs baznīcas centrālo telpu no visām četrām pusēm iekļauj vertikālu priežu baļķu kolonāde, uz kuras balstās tornis un visa celtne.
Avoti: 4. sējums