Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kolonizators
kolonizators -a, v.
kolonizatore -es, dsk. ģen. -ru, s.
Kolonizācijas (1) realizētājs.
PiemēriAko bija redzējis veselus arhipelāgus, kuru tautas divu paaudžu laikā gandrīz jau izmirušas no kolonizatoru radītiem dzīves apstākļiem un ievazātām slimībām.
  • Ako bija redzējis veselus arhipelāgus, kuru tautas divu paaudžu laikā gandrīz jau izmirušas no kolonizatoru radītiem dzīves apstākļiem un ievazātām slimībām.
  • Kolonizatori izved no sev pakļautās teritorijas visu - cukurniedres, kokvilnu, riekstus, mandeles un citus lauksaimniecības ražojumus.
  • Džungļu upe Mellakore, es domāju, krokodilu upe! Labi, ka no taviem krastiem vismaz pazuduši sauszemes plēsoņas - kolonizatori.
Avoti: 4. sējums