Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kolonizēt
kolonizēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Varmācīgi pārvērst (valsti, apgabalu) par koloniju.
PiemēriPirmā pasaules kara laikā, 1918. gadā, vācu ģenerālis Hindenburgs projektēja kolonizēt Kurzemi..
  • Pirmā pasaules kara laikā, 1918. gadā, vācu ģenerālis Hindenburgs projektēja kolonizēt Kurzemi..
  • Visvairāk zviedru kolonizētajā Vidzemē cieta iedzīvotāju pamatmasa - dzimtzemniecība.
  • pārn. Neizdevās arī Holivudas agresīvie plāni kolonizēt pasaules kinostudijas, pārvērst tās par savām filiālēm.
2.Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē. Pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
PiemēriKolonizēt indiāņus.
  • Kolonizēt indiāņus.
  • Cara valdība centās salu kolonizēt ar katordzniekiem.
Avoti: 4. sējums