kolonna
kolonna -as, s.
1.arhit. Balsts (parasti ar apaļu šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam (sijai, antablementam, telpas pārsegumam u. tml.).
PiemēriMarmora kolonna.
1.1.Piemineklis, kam ir šāda balsta veids.
PiemēriDeli.. atrodas 6 metrus augsta dzelzs kolonna, kura sver vairākas tonnas. Uz tās ir uzraksts, ka kolonna izlieta un uzstādīta par godu 414. gadā mirušajam caram Čandrahuptam II.
2.Ierinda, rinda, kurā (kas, piemēram, cilvēki, transportlīdzekļi) ir novietots cits aiz cita.
PiemēriDemonstrantu kolonna.
2.1.mil. Ierinda, kurā apakšvienības vai karavīri stāv cits aiz cita.
PiemēriPretim soļoja sarkanarmiešu kolonnas, pirmajiem braucējiem tie uzsauca jautru sveicienu..
3.Pārvietojama darba vienība (parasti celtniecībā, remontdarbos).
Piemēri..sadales komisija šogad pārsvarā piedāvāja meistaru posteņus kādā no mūsu republikas pārvietojamam mehanizētajam kolonnām.
4.Aparāts, mehānisms, kam ir cilindriska, parasti vertikāla, forma.
Piemēri..elektronu mikroskopā.. galvenā daļa ir elektronu optiskā kolonna..
Avoti: 4. sējums