Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kolons2
kolons -a, v.; vēst.
Senajā Romā — neliela zemes gabala nomnieks.
PiemēriNoteikums par kolonu piesaistīšanu zemei, aizliedzot viņu patvaļīgu aiziešanu, senajā Romā pirmo reizi tika izdots 322. gadā.
Avoti: 4. sējums