kolorītisks
kolorītisks -ais; s. -a, -ā
kolorītiski apst.
1.Saistīts ar kolorītu [1] (1), tam raksturīgs.
Piemēri..spēcīgie, vīrišķīga rakstura gleznojumi ir kolorītiski ļoti bagāti un risina dažādas faktūras problēmas.
2.mūz. Saistīts ar kolorītu [1] (2), tam raksturīgs.
PiemēriOperā daudz izmantoti arī ritmiski ostinēti ērģeļpunkti, kas mūzikai dod gan kolorītisku nozīmi, gan nereti arī apzīmē dramatisku sasprindzinājumu.
3.Saistīts ar kolorītu [1] (3), tam raksturīgs.
Avoti: 4. sējums