koloratūra
koloratūra -as, s.; mūz.
1.Vokālajā mākslā – melodijas izrotājums ar pasāžām, melismiem.
PiemēriVirtuozas koloratūras.
- Virtuozas koloratūras.
- Likās, ka nekādi augstumi viņas balsij nav par grūtu. Par to liecināja vieglums, ar kādu tika izpildītas visaugstākās koloratūras.
- Daudzās koloratūras, augstās notis ārijās.. [solistes] dziedājumā šķiet nepieciešami izteiksmes līdzekļi, lai atainotu lēdijas Makbetes godkārību, lepnumu un milzīgo enerģiju.
2.Balss spēja, dziedātāja prasme izpildīt šādus melodijas izrotājumus. Šādu melodijas izrotājumu izpildījums.
PiemēriBaidiņš: ..sen nebiju dzirdējis tik labu koloratūru.
- Baidiņš: ..sen nebiju dzirdējis tik labu koloratūru.
- pārn. ..pauzes aizpilda lakstīgalu koloratūra aiz loga ievājā.
Avoti: 4. sējums