kolēģija
kolēģija -as, s.
1.Oficiāli apstiprināta personu grupa – administratīvs, rīcības vai padomdevējs orgāns.
PiemēriTiesnešu kolēģija.
- Tiesnešu kolēģija.
- Advokātu kolēģija.
- Redakcijas kolēģija.
- Sacensību tiesnešu kolēģija.
- Kolēģijas locekļi.
- Ministrijā pirms kolēģijas sēdes viņš [galvenais ārsts] uzrakstīja iesniegumu, ka dosies garākā slimības atvaļinājumā, ka sanatorija jāpārņem citam.
- Civillietu tiesas kolēģijas lēmumu paraksta viss tiesas sastāvs..
- Lai kompensētu galvenā režisora trūkumu, radīta režisoru kolēģija, ko vada teātra direktors.
2.neakt. Slēgta mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā, Rietumeiropā).
Avoti: 4. sējums