komandēt
komandēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Izteikt komandu (1).
PiemēriVirsnieks komandēja: «Rokas no kabatām ārā! Galvas negrozīt! Iet!»
1.1.Likt (kādam) ko darīt, darboties. Rīkot.
PiemēriIzdzirdusi viņu [Lauru] tur Ošu Andru komandējam, Līzbete sarauca pieri, padomāja, tad arī pati iznāca paskatīties.
1.2.intrans.
Piemēri..Kleistene pretēji savam klusajam, rāmajam vīram mīlēja pavēlēt un komandēt.
2.mil. Vadīt (piemēram, karaspēka vienību, daļu, apakšvienību, militāru objektu).
Piemēri.
Stabili vārdu savienojumiJaunākais komandējošais sastāvs.
2.1.pārn. Vadīt (piemēram, cilvēku grupu, ražošanas vienību, kādu darbību).
Piemēri..šo brigādi bieži kritizēja. Tehnologa dubliere Gaida Šiliņa, kas te komandē brigādi, tam nepiekrīt..
3.Norīkot (kādu), likt doties (kādam uz kurieni, kādā nolūkā).
PiemēriKomandēt traktoristu uz kursiem.
Avoti: 4. sējums