komandants
komandants -a, v.
komandante -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.mil. Karaspēka priekšnieks (cietoksnī, nocietinātā rajonā).
PiemēriCietokšņa komandants.
2.mil. Virsnieks, kas ir atbildīgs par garnizona sardžu dienesta pareizu izpildi un karavīru disciplīnas ievērošanu sabiedriskās vietās.
PiemēriGarnizona komandants.
Stabili vārdu savienojumiKomandanta stunda.
3.mil. Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu.
PiemēriVisu ceļu līdz Klaipēdai viņi brauca.. bez jebkāda saraksta ejošos vilcienos. Visu regulēja staciju komandanti pēc īpašiem norādījumiem.
4.Pārvaldnieks (celtnē, kas pieder sabiedriskai vai mācību iestādei).
PiemēriSkolas kopmītnes komandants.
Avoti: 4. sējums