komika
komika -as, s.; parasti vsk.
1.Tas, kas izsmiekla veidā izraisa nosodījumu. Tas, kurā izsmiekla veidā izpaužas nosodījums.
PiemēriDzejoļa komika.
- Dzejoļa komika.
- Ar ārējās - situāciju komikas palīdzību [bufonādē] tika atklāta, pasvītrota buržuāzijas prettautiskā pozīcija.
1.1.Jocīgums, smieklīgums.
PiemēriIzturēšanās komika.
- Izturēšanās komika.
2.Komisms, komiskais.
PiemēriDāsna bija mākslinieka humora izjūta. Tā pieteica sevi ik reizi, tiklīdz lomas materiāls pieļāva kaut visniecīgākās komikas iespējas.
- Dāsna bija mākslinieka humora izjūta. Tā pieteica sevi ik reizi, tiklīdz lomas materiāls pieļāva kaut visniecīgākās komikas iespējas.
Avoti: 4. sējums