komilitonis
komilitonis -ņa, v.
komilitone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
komiltonis -ņa, v.
komiltone -es, dsk. ģen. -ņu, s.; neakt.
Studiju biedrs.
PiemēriTikko viņi [studenti] bija nokļuvuši pāri slieksnim, tos saņēma skaļas komiltoņu balsis..
Avoti: 4. sējums