Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
komilitonis
komilitonis -ņa, v.
komilitone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
komiltonis -ņa, v.
komiltone -es, dsk. ģen. -ņu, s.; neakt.
Studiju biedrs.
PiemēriTikko viņi [studenti] bija nokļuvuši pāri slieksnim, tos saņēma skaļas komiltoņu balsis..
  • Tikko viņi [studenti] bija nokļuvuši pāri slieksnim, tos saņēma skaļas komiltoņu balsis..
  • Pēc mēneša svinēja kāzas. Fanijās brālis.. aizbrauca uz Tukumu pie kāda komiltoņa un nerādījās mājās veselu nedēļu.
Avoti: 4. sējums