komisija
komisija -as, s.
1.Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai iepriekš izstrādāt kādu jautājumu.
PiemēriVēlēšanu komisija.
- Vēlēšanu komisija.
- Mandātu komisija.
- Uzņemšanas komisija.
- Eksāmenu komisija.
- Ārstu komisija.
- Kontroles komisija.
- Ievēlēt komisiju.
- Komisijas priekšsēdētājs.
- Latvijas PSR Augstākā Padome, ja tā atzīst par nepieciešamu, izveido izmeklēšanas, revīzijas un citas komisijas jebkurā jautājumā.
- Rajona izpildu komiteja lauksaimniecības vadīšanā balstās ne tikai uz savu aparātu, bet arī uz deputātiem, aktīvu, pastāvīgo lauksaimniecības komisiju.
- Kārlis Upenieks apprecējās ar Mirdzu tūliņ pēc augstskolas pabeigšanas, pēc tam kad sadales komisija jauno ārsti bija nosūtījusi darbā uz lauku slimnīcu..
2.Nolīgums starp, parasti divām, personām (diviem uzņēmumiem) par kādu darījumu, kuru veic pirmā persona (pirmais uzņēmums) uz otrās personas (otrā uzņēmuma) rēķina.
PiemēriKomisijas līgums.
- Komisijas līgums.
- Komisijas darījumi.
- Komisijas operācijas.
- Viņš bija dzirdējis, ka automašīnas jāpērk un jāpārdod ar komisijas veikala starpniecību.
- Ar komisijas tirdzniecību ir vienkāršāk. Cilvēks atved savu preci un pats nosaka pārdošanas cenu. Naudu viņš saņem pēc tam, kad manta pārdota.
- Uzpircējs gan paņēma komisijā, bet pēc dažām dienām paziņoja: «Nevarējām pārdot..»
Stabili vārdu savienojumiNodot komisijā. Pieņemt (retāk paņemt) komisijā.
- Nodot komisijā — Nodot starpniekam (komisionāram) pārdošanai.
- Pieņemt (retāk paņemt) komisijā — Par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai.
3.Atlīdzība par darījumu izpildi (parasti procentos no darījuma kopsummas).
Avoti: 4. sējums