komisārs
komisārs -a, v.
komisāre -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Amatpersona, kam piešķirtas īpašas pilnvaras.
PiemēriStrādnieks kļuva par.. komisāru rūpnīcā un veikalā.
Stabili vārdu savienojumiKara komisārs. Tautas komisārs.
1.1.vēst. Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe (Padomju Armijā no 1935. gada līdz 1942. gadam). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
PiemēriBataljona komisārs.
2.neakt. Ierēdnis, kas izpilda policista funkcijas (pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam un kapitālistiskajās valstīs).
PiemēriIecirkņa komisārs.
Avoti: 4. sējums