Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
komisārs
komisārs -a, v.
komisāre -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Amatpersona, kam piešķirtas īpašas pilnvaras.
PiemēriStrādnieks kļuva par.. komisāru rūpnīcā un veikalā.
  • Strādnieks kļuva par.. komisāru rūpnīcā un veikalā.
  • Tā Ventspils apriņķa vecākais esot žēlojies, ka tagad nu viņš pakļauts trim - Ziemeļkurzemes, Dienvidkurzemes un Ventspils cietokšņa novadu komisāriem.
  • «Bet tagad, marš, pie kara komisāra. Nav labi, ka jauns, brašs puisis [kas atgriezies no karadienesta] mētājas apkārt bez pases.»
Stabili vārdu savienojumiKara komisārs. Tautas komisārs.
  • Kara komisārs1.mil. Kara komisariāta vadītājs.2.vēst. Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (līdz Lielā Tēvijas kara beigām).
  • Tautas komisārs vēst. Valdības loceklis - tautas komisariāta vadītājs.
  • Tautas Komisāru Padomevēst. Valsts varas augstākais izpildu un rīcības orgāns (Padomju Savienībā no 1917. gada līdz 1946. gadam).
1.1.vēst. Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe (Padomju Armijā no 1935. gada līdz 1942. gadam). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
PiemēriBataljona komisārs.
  • Bataljona komisārs.
  • Pulka komisārs.
  • Brigādes komisārs.
  • Divīzijas komisārs.
  • Korpusa komisārs.
2.neakt. Ierēdnis, kas izpilda policista funkcijas (pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam un kapitālistiskajās valstīs).
PiemēriIecirkņa komisārs.
  • Iecirkņa komisārs.
  • Policijas komisārs.
Avoti: 4. sējums