kompanjons
kompanjons -a, v.
kompanjone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos). Kompānijas (1) dalībnieks.
PiemēriBrauciena kompanjons.
- Brauciena kompanjons.
- Vakara pusē man uzradās, kā saka, pāris kompanjonu no vietējiem bļitkotājiem.
- Kāds no operdziedātāju trio pēc nodziedātās ārijas sāka jokoties, - jāierīkojot salons.. Varētu bez tam pieaicināt kompanjonu..
2.neakt. Dalībnieks (kapitālistiskā uzņēmumā).
PiemēriTirdzniecības firmas kompanjons.
- Tirdzniecības firmas kompanjons.
- Iestāties uzņēmumā par kompanjonu.
- ..Nagainis [rūpnieks] sīvi ķepurojās pret visām naudas likstām un meklēja koku apstrādāšanas fabrikai kompanjonu vai arī pircēju.
- ..Vintiņš kļuva par naglu fabrikas īpašnieku. Dažiem paziņām viņš vēlāk paskaidroja, ka jau ilgus gadus faktiski bijis brāļa kompanjons, ieguldīdams fabrikā savus brīvos līdzekļus.
3.s.; neakt. Sieviete, kas buržuāziskajā sabiedrībā tiek algota turīgu sieviešu pavadīšanai, laika kavēšanai.
Avoti: 4. sējums