Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kompozīts2
kompozīts -ais; s. -a, -ā
kompozīti apst.
Salikts, savienots.
Piemēri..Polimēru mehānikas institūta pētījumu plāna saturs ir nevis vienkārši, viendabīgi polimēru materiāli, bet kompozīti materiāli ar īpašu struktūru.
Stabili vārdu savienojumiKompozīts orderis.
Avoti: 4. sējums