Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
komunārs
komunārs -a, v.
komunāre -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.vēst. Parīzes Komūnas dalībnieks.
PiemēriKomūnām varoņdarbs.
2.Cīnītājs par komunistisko iekārtu.
PiemēriUz traģisma pilno pilsoņkara ainu fona [grāmatā] rādīti komunāru vīrišķīgie raksturi.
3.vēst. Komūnas (2) loceklis.
PiemēriLatviešu komūnā «Kurzeme» (Omskas guberņā) partijas šūniņa [1920. gadā] nolēma, ka visiem komunāliem, kas neprot lasīt un rakstīt, no 16 gadiem obligāti jāiestājas vakara kursos.
Avoti: 4. sējums