Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
komunārs
komunārs -a, v.
komunāre -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.vēst. Parīzes Komūnas dalībnieks.
PiemēriKomūnām varoņdarbs.
  • Komūnām varoņdarbs.
  • «Komūna ir dzīva mūsu cīņā» - šādu transparentu nesa kritušo Parīzes komūnām piemiņai veltītās manifestācijas dalībnieki.
2.Cīnītājs par komunistisko iekārtu.
PiemēriUz traģisma pilno pilsoņkara ainu fona [grāmatā] rādīti komunāru vīrišķīgie raksturi.
  • Uz traģisma pilno pilsoņkara ainu fona [grāmatā] rādīti komunāru vīrišķīgie raksturi.
  • ..tālu no Altaja pilsētām, kur nostiprinājusies padomju vara, nelielā komunāru saujiņa uzsāk nevienādu cīņu pret kulaku ļaundarībām un baltgvardu atamaniem, kas tīko izrēķināties ar šo padomju varas priekšpulku.
3.vēst. Komūnas (2) loceklis.
PiemēriLatviešu komūnā «Kurzeme» (Omskas guberņā) partijas šūniņa [1920. gadā] nolēma, ka visiem komunāliem, kas neprot lasīt un rakstīt, no 16 gadiem obligāti jāiestājas vakara kursos.
  • Latviešu komūnā «Kurzeme» (Omskas guberņā) partijas šūniņa [1920. gadā] nolēma, ka visiem komunāliem, kas neprot lasīt un rakstīt, no 16 gadiem obligāti jāiestājas vakara kursos.
Avoti: 4. sējums