komunisms
komunisms -a, v.; parasti vsk.
1.Augstākā sabiedriski ekonomiskā formācija (laikmetā pēc kapitālisma vai — dažās zemēs — pēc feodālisma), kura dibinās uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un no ekspluatācijas, šķiriskā un nacionālā jūga brīvu darbaļaužu sadarbību un kurai ir divas attīstības fāzes.
PiemēriPāreja no kapitālisma uz komunismu.
Stabili vārdu savienojumiKara komunisms.
1.1.Otra, augstākā šīs sabiedriski ekonomiskās formācijas fāze — bezšķiru sabiedriska iekārta ar vienotu visas tautas ražošanas līdzekļu īpašumu, ar visu sabiedrības locekļu pilnīgu sociālu vienlīdzību, kur realizēsies princips: «No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām.».
PiemēriBet, tiekdamies pēc sociālisma, mēs esam pārliecināti, ka tas pāraugs komunismā un sakarā ar to zudīs katra vajadzība pēc vardarbības pret cilvēkiem vispār, vajadzība pakļaut vienu cilvēku otram, vienu iedzīvotāju daļu otrai, jo cilvēki pieradīs ievērot elementāros sabiedrības noteikumus bez vardarbības un bez pakļaušanas.
Stabili vārdu savienojumiKomunisma cēlāju morāles kodekss.
2.Zinātniska teorija un taktika par proletārisko revolūciju un komunistiskās sabiedrības uzcelšanu.
PiemēriStudēt komunismu.
Stabili vārdu savienojumiZinātniskais komunisms.
Avoti: 4. sējums