koncertmeistars
koncertmeistars -a, v.
koncertmeistare -es, dsk. ģen. -ru, s.; mūz.
1.Pirmais vijolnieks (solists) simfoniskajā orķestrī.
PiemēriDiriģenti šo jauno mākslinieku droši pārceļ pie pirmajām pultīm, un itin drīz Arvīds Zvagulis kļūst par operas orķestra galveno koncertmeistaru.
2.Vadošais (kādas instrumentu grupas) mūziķis simfoniskajā orķestrī.
3.Pianists, kas palīdz izpildītājiem (vokālistiem un instrumentālistiem) iestudēt viņu partijas un atskaņo pavadījumu koncertos.
PiemēriTeātrī man bija jāuzņemas arī koncertmeistara pienākumi - palīdzēju solistiem iestudēt repertuāru.
Avoti: 4. sējums