koncertzāle
koncertzāle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Zāle, kas iekārtota koncertiem. Celtne, kurā ir šāda zāle.
PiemēriFilharmonijas koncertzāle.
- Filharmonijas koncertzāle.
- Pārpildīta koncertzāle.
- Uzcelt koncertzāli.
- Simfonija, kas daudziem pazīstama jau no skaņu platēm, koncertzālē pie mums izskanēja pirmo reizi.
- sal. Pavasaros atlaidās gāju putni, un tad bērzu audze skanēja kā koncertzāle.
Avoti: 4. sējums