koncesija
koncesija -as, s.; neakt.
1.Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu ekspluatācijā kapitālistiem ar zināmiem noteikumiem.
PiemēriNaftas koncesija.
1.1.Uzņēmums, kas dibināts pēc šāda līguma.
PiemēriKoncesijas īpašnieks.
2.Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
PiemēriPiešķirt koncesiju dzelzceļa būvei.
Avoti: 4. sējums