Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
konduktors
konduktors -a, v.
konduktore -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Sabiedriskā transportlīdzekļa (vilciena, tramvaja, trolejbusa) pavadonis. Biļešu pārdevējs pilsētas sabiedriskajā transportlīdzeklī.
PiemēriTramvaja konduktors.
2.v.; vēst. Virsdienesta karavīra (kāda speciālista palīga) dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
PiemēriIecelt par konduktoru.
3.v.; el. Detaļa (elektrostatiskajā mašīnā), kurā uzkrājas elektrības lādiņi.
4.v.; tehn. Palīgierīce, kas nodrošina griezējinstrumenta vai agregāta pareizu orientāciju.
Avoti: 4. sējums