konfiscēt
konfiscēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Atsavināt piespiedu kārtā bez atlīdzības (privātpersonas vai organizācijas īpašumu) par labu valstij.
PiemēriKonfiscēt zemi.
- Konfiscēt zemi.
- Konfiscēt dārglietas.
- Konfiscēt māju.
- Konfiscēt preces.
- Uz laukiem vara bij pārgājusi bezzemnieku un kalpu padomju rokās. Bij.. konfiscētas bijušo baronu muižas, likvidēta kalpu klaušu laiku atkarība no pelēkajiem baroniem..
- ..apsūdzētajam piederošie nozieguma rīki konfiscējami..
- Ņujorkas policija konfiscējusi pēdējā laikā lielāko kontrabandas hašiša partiju. Narkomānijas apkarošanas pārvaldes aģenti atņēmuši kontrabandistiem 12 tonnas šīs narkotiskās vielas.
2.Izņemt no apgrozības (piemēram, iespieddarbus).
PiemēriKonfiscēt žurnālu.
- Konfiscēt žurnālu.
- Konfiscēt dzejoļu krājumu.
- Konfiscēt dokumentus.
- Konfiscēt vēstules.
- «Rīgas Arodbiedrību centrālbiroja laikraksts «Sarkanais rīts» konfiscēts un redaktors apcietināts,» Stiebriņš stāstīja tālāk.
- ..grāmatas [cietuma] administrācija konfiscēja, un.. kameras sastāvam nebija no kā mācīties.
- Vārdnīcas pirmo izdevumu laimējās publicēt, bet otru izdevumu [no 1845. gada līdz 1846. gadam].. konfiscēja. Cenzūra bija atjēgusies un nu meklēja un iznīcināja arī vārdnīcas pirmā izdevuma eksemplārus.
Avoti: 4. sējums