konfrontēt
konfrontēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.jur. Pratināt (divas vai vairākas personas) vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
PiemēriKonfrontēt apsūdzētos.
- Konfrontēt apsūdzētos.
- Vienlaikus konfrontēt var tikai divas personas, kas agrāk nopratinātas.
- Ventspils cietumā Berta Dūka tika konfrontēta ar sagūstīto izlūku Obidjinu.
2.Pretstatīt (ko, parasti krasi, atšķirīgu). Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti krasi, atšķirīgs) tiek pretstatīts.
PiemēriIzrādes atmosfēra tēlaini, ar nosacītu izteiksmes līdzekļu palīdzību, arī neatkarīgi no teksta konfrontē šos divus dzīves principus.
- Izrādes atmosfēra tēlaini, ar nosacītu izteiksmes līdzekļu palīdzību, arī neatkarīgi no teksta konfrontē šos divus dzīves principus.
- Kritikai bieži vien pārmet, ka tā literatūru aplūko šauri profesionālā aspektā, nekonfrontējot ar dzīvi.
- ..režisors rod vislielākās iespējas parādīt tautas vēsturisko, virzošo lomu sabiedrības attīstībā, apvienot vai konfrontēt masu un individuālā varoņa intereses.
Avoti: 4. sējums