Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
konisks
konisks -ais; s. -a, -ā
koniski apst.
1.mat. Saistīts ar konusu (1), tam raksturīgs.
Stabili vārdu savienojumiKoniska virsma. Konisks šķēlums.
  • Koniska virsma Tādu taišņu (veidotāju) ģeometriska vieta, kuras iet caur doto punktu un krusto doto līkni (vadītāju).
  • Konisks šķēlums Figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola).
2.Tāds, kas pēc formas ir līdzīgs konusam (1).
PiemēriKonisks vārsts.
  • Konisks vārsts.
  • Koniska detaļa.
Avoti: 4. sējums