konjunktūra
konjunktūra -as, s.
Nosacījumu kopums to savstarpējā cēloņsakarībā, radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis.
PiemēriTirgus konjunktūra.
- Tirgus konjunktūra.
- Saimnieciskā konjunktūra.
- Politiskā konjunktūra.
- Starptautiskā konjunktūra.
- Šis vidējais jeb nepieciešamais darba daudzums stihiskos preču ražošanas apstākļos atklājas ar cenu svārstību palīdzību un ir visciešākajā mērā saistīts ar piedāvājumu un pieprasījumu jeb, citiem vārdiem, ar konjunktūras parādībām.
- Ļaunas mēles melsa, ka šis cilvēks nekad neesot studējis teoloģiju, bet izsities augšup pirmā pasaules kara konjunktūras virpulī.
- Radās konjunktūra, ka [laikrakstu] «Balsi» no pozīcijām bez pretinieka opozīcijas spieda ārā tās pašas brālis «Baltijas Vēstnesis».
- ..jākonstatē, ka tautas saimniecība [buržuāziskajā Latvijā] attīstījās tiešā atkarībā no ekonomiskās konjunktūras un no darbaspēka daudzuma.
Stabili vārdu savienojumiEkonomiskā konjunktūra.
- Ekonomiskā konjunktūra — 1. Sociālismā - Katrā noteiktā laikposmā izveidojušies tautsaimniecības plāna nosacītie konkrētie sociālistiskās ražošanas produktu realizācijas apstākļi.2. Kapitālismā - konkrēti vēsturiskie apstākļi, kādos norit atražošanas procesa svārstības visā tā kopumā un tirgus izpausmē (pieprasījums un piedāvājums, cenas, procenti, vērtspapīru kursi, darba algas u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiKonjunktūras cilvēks.
- Konjunktūras cilvēks — Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem.
Avoti: 4. sējums