Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
konkistadors
konkistadors -a, v.; vēst.
Spāņu vai portugāļu koloniāls iekarotājs, kas 15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā ieņēma plašas teritorijas Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
PiemēriKonkistadoru karagājiens.
Avoti: 4. sējums