konkrēts
konkrēts -ais; s. -a, -ā
konkrēti apst.
1.Tāds, kas parādās visu īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidībā.
Piemēri..katrs jēdziens - ābols, cilvēks, auglis utt. ir abstrakcijas tikai pašas par sevi kā jēdzieni. Tajā pašā laikā visi jēdzieni ir konkrēti, ja tos aplūkojam vienībā ar tiem atsevišķiem jutekliski uztveramiem priekšmetiem, no kuriem šie jēdzieni ir abstrahēti.
- ..katrs jēdziens - ābols, cilvēks, auglis utt. ir abstrakcijas tikai pašas par sevi kā jēdzieni. Tajā pašā laikā visi jēdzieni ir konkrēti, ja tos aplūkojam vienībā ar tiem atsevišķiem jutekliski uztveramiem priekšmetiem, no kuriem šie jēdzieni ir abstrahēti.
- Mākslinieki visu redz ar tautas acīm, kura nedomā shēmās un abstrakcijās, bet domā reālistiski un dabu redz konkrētās, taustāmās formās un cilvēkus ar miesu un asinīm.
- Racionālistiskā mākslas teorija, kas izveidojās 17. gadsimtā, tomēr bija pretrunā ar mākslas specifiku. Racionālisms tiecās visu reducēt līdz vispārējām, ļoti abstraktām likumsakarībām, bet mākslas centrā vienmēr ir konkrēti tēli.
1.1.Tāds, kurā ievērota visu (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība. Tāds, kura saturā atspoguļota visa (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība.
Stabili vārdu savienojumiKonkrētā patiesība.
- Konkrētā patiesība filoz. — Patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
2.Noteikts, tiešs, atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā).
PiemēriKonkrēta persona.
- Konkrēta persona.
- Konkrēts fakts.
- Konkrēts notikums.
- Konkrēts uzdevums.
- Konkrētie socioloģiskie pētījumi.
- Filmas top lietišķajā ikdienā, un tās rada konkrēti cilvēki.
- Dzejnieks konkrēta pārdzīvojuma izpausmes formā atspoguļo būtisko, sabiedrībai nozīmīgo.
- No pārdomām dažu dienu laikā izkristalizējās konkrēta darbība.
Stabili vārdu savienojumiKonkrētais darbs. Konkrētā mūzika.
- Konkrētais darbs ekon. — Preču ražotāju darbs, kas rada preces lietošanas vērtību.
- Konkrētā mūzika mūz. — Mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces. Šī virziena skaņdarbi.
Avoti: 4. sējums