konsekvence
konsekvence -es, dsk. ģen. -ču, s.
Noteiktība, mērķtiecība, arī nelokāmība (piemēram, spriedumos, rīcībā). Loģiska pamatotība, likumsakarība.
PiemēriRakstura konsekvence.
- Rakstura konsekvence.
- Ernesta Kāļa uzskatu skaidrība un daiļrades konsekvence izvirzīja viņu par pārējo progresīvo mākslinieku nelegālās darbības organizatorisko un idejisko vadītāju.
- Elzai Radziņai patika strādāt ar režisoru Zani Katlapu, tādēļ ka viņš sevišķi prata apvienot savas ieceres konsekvenci ar aktiera patstāvības centieniem.
- «Ugunī un naktī» redzama arī latviešu tautas cīņa pret vācu iebrucējiem, bet «Uguns un nakts» gala konsekvencēs.. tālu pāraug nacionālos ietvarus, aicina uz gala cīņu..
Stabili vārdu savienojumiVilkt konsekvences.
- Vilkt konsekvences — Secināt, loģiski pamatot.
Avoti: 4. sējums