konsekvents
konsekvents -ais; s. -a, -ā
konsekventi apst.
1.Noteikts, mērķtiecīgs, arī nelokāms (piemēram, spriedumos, rīcībā). Loģiski pamatots, likumsakarīgs.
PiemēriKonsekvents cīnītājs.
- Konsekvents cīnītājs.
- Konsekvents kritiķis.
- Konsekvents dialektiķis.
- Jau kādā no saviem agrīnajiem sacerējumiem Lomonosovs uzstājās kā konsekvents materiālists. Viņš rakstīja, ka «...kustība nevar rasties bez matērijas».
- «Tas ir konsekvents pesimists. Izturīgs pesimists,» Eglēm kļuva jautrāk. Arī Gārša negaidot iesmējās un sirsnīgi paraudzījās Vedingā.
- ..viņš, kā izrādījās, nemaz nebija tik konsekvents, nelokāms..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Konsekventa nostāja. Konsekventa cīņa pret imperiālismu.
PiemēriKonsekventi aizstāvēt savu domu.
- Konsekventi aizstāvēt savu domu.
- Starptautiskā uzticība Padomju Savienības Komunistiskajai partijai balstās uz stingriem pamatiem. Šo uzticību tā iekarojusi ar savu internacionālo cīņu un konsekvento darbību daudzos gadu desmitos, sākot no dibināšanas.
- Aspazijas «Aspazija» izskan kā dramatiska dzeja, kas kaismīgi un dziļi apliecina varonīgu un līdz galam konsekventu attiecību pret izvirzīto mērķi.
- Runājot par partejiskumu, jāievēro arī, ka to rakstnieku partejiskums, kuri darbojās literatūrā līdz proletāriskās partijas un literatūras izveidošanās laikam, nebija apzināts un stingri konsekvents. Viņu daiļradē varam runāt tikai par šķiriskumu.
Avoti: 4. sējums