Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
konsonanse
konsonanse -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.mūz. Divu vai vairāku skaņu labskanīga, izlīdzināta vienība, saskaņa.
PiemēriDažādās toņkārtās vienlaicīgi skanošas akordu secības, asu disonanšu nepārtrauktās ķēdes bez atrisinājuma konsonansēs izraisa protestu klausītāju uztverē..
2.literat. Nepilnīga atskaņa, ko veido vārdi, kuros atkārtojas līdzskaņi, bet uzsvērtie patskaņi nav vienādi.
Avoti: 4. sējums