konspiratīvs
konspiratīvs -ais; s. -a, -ā
konspiratīvi apst.
Saistīts ar konspirāciju, tai raksturīgs. Pakļauts konspirācijas noteikumiem.
PiemēriKonspiratīvs dzīvoklis.
- Konspiratīvs dzīvoklis.
- Konspiratīva konference.
- Konspiratīva iesauka.
- Darboties konspiratīvi.
- Profesors visu pēdējo gadu bija vairākkārt domājis par to, kas gan tie komunisti par cilvēkiem, ka gadiem ilgi varēja izturēt konspiratīvu darbu.
- ..rīkoties tā, lai pēdas nepaliek, lai pretinieks nezina, kas to darījis. Tikai šāda pilnīgi konspiratīva rīcība varēja noslēpt partizāņu klātbūtni.
- Jauniegādātā tehnika tika nodota E. Liphardam, kas visu laiku līdz pat tipogrāfijas iekrišanai bija atbildīgais konspiratīvās tipogrāfijas vadītājs..
Avoti: 4. sējums