Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kontūra
kontūra -as, s.
Apveids (piemēram, priekšmetam). Līnija, kas attēlo (kā) formu.
Piemēri..mēness balgoja [blāvi spīdēja] pāri pilsdrupām ezera salā, izgaismodams robainās, gadsimtu zoba apgrauztās kontūras.
Avoti: 4. sējums