kontūra
kontūra -as, s.
Apveids (piemēram, priekšmetam). Līnija, kas attēlo (kā) formu.
Piemēri..mēness balgoja [blāvi spīdēja] pāri pilsdrupām ezera salā, izgaismodams robainās, gadsimtu zoba apgrauztās kontūras.
- ..mēness balgoja [blāvi spīdēja] pāri pilsdrupām ezera salā, izgaismodams robainās, gadsimtu zoba apgrauztās kontūras.
- Ābeļu stumbri [vakarā] pamazām zaudē stingri novilktās kontūras, izplūst, saplūst, nozūd acij.
- Plašā melnā kontūra akcentē vitrāžas krāsu valodas spēku.
- pārn. Caur smadzenēm izjoņoja vesels pulks aprautu, neskaidru domu. No kādreiz iecerētā un vēstures aizā nogrimušā sāka veidoties jaunas kontūras.
Avoti: 4. sējums