Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kontūzija
kontūzija -as, s.
Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no visa ķermeņa vai tā lielākās daļas spēcīga satricinājuma, kurš izraisa nervu sistēmas stipru kairinājumu.
PiemēriSmaga kontūzija.
  • Smaga kontūzija.
  • Smadzeņu kontūzija.
  • Kontūzijas sekas.
  • ..sāka reibt galva, un Gailim [kareivim] ienāca prātā, ka viņš, mīnām sprāgstot, būs cietis vieglu kontūziju.
  • Pēterim bija norauta kājas pēda, un viņš no trieciena un kontūzijas zaudējis samaņu.
Avoti: 4. sējums