Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kontrahēt1
kontrahēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.fiziol. Savilkt, saraut (piemēram, muskuļus, locekļus, orgānus).
PiemēriKontrahēt diafragmu.
2.val. Runas plūsmā apvienot divus patskaņus vienā patskanī vai divskanī.
PiemēriAr kontrahētu patskani izrunā verba būt tagadnes noliegtās formas. Šais vārdos blakus esošās īsās "e" skaņas izrunā saplūst kopā un izveido.. platu vai šauru "ē" skaņu, piemēram, "nēsmu" (no neesmu)..
Avoti: 4. sējums