Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kontrapunkts
kontrapunkts -a, v.; mūz.
1.Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Polifonija.
PiemēriKontrapunkta teorija.
  • Kontrapunkta teorija.
1.1.Melodija, kas skan vienlaicīgi ar doto tēmu.
2.Mācība par šo daudzbalsības veidu.
PiemēriKontrapunkta klase.
  • Kontrapunkta klase.
  • J. Vītols mūsu konservatorijā mācīja visas kompozīcijas teorijas disciplīnas - harmoniju, kontrapunktu, fūgu, mūzikas formas.
Avoti: 4. sējums