kontribūcija
kontribūcija -as, s.
1.Kara laikā – piespiedu nodoklis, nodeva no okupētās teritorijas iedzīvotājiem.
PiemēriNapoleona vārdā intendanti [1812. gadā] Kurzemei uzlika divus miljonus franku lielu kontribūciju, zemniekiem bija jāuztur franču karavīri..
- Napoleona vārdā intendanti [1812. gadā] Kurzemei uzlika divus miljonus franku lielu kontribūciju, zemniekiem bija jāuztur franču karavīri..
2.Pēc kara – summa, ko zaudētāja valsts maksā uzvarētājai valstij.
PiemēriKontribūcijas maksājumi.
- Kontribūcijas maksājumi.
- pārn. Gadsimtiem ilgā, sūrā cīņā mežs beidzot bija pakļauts cilvēkam un par savu sakāvi maksāja kontribūciju, kuru ņemt, neko nedodot pretī, bija pilnīgi dabiska un pati par sevi saprotama lieta.
Avoti: 4. sējums