kontribūcija
kontribūcija -as, s.
1.Kara laikā — piespiedu nodoklis, nodeva no okupētās teritorijas iedzīvotājiem.
PiemēriNapoleona vārdā intendanti [1812. gadā] Kurzemei uzlika divus miljonus franku lielu kontribūciju, zemniekiem bija jāuztur franču karavīri..
2.Pēc kara — summa, ko zaudētāja valsts maksā uzvarētājai valstij.
PiemēriKontribūcijas maksājumi.
Avoti: 4. sējums