kontuzēt
kontuzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Izraisīt (kādam) kontūziju.
PiemēriVeco ierakumu vairākās vietās aizbēra [šāviņi], tomēr upuru skaits bija mazs, jo ļaudis pa Salu bija izkārtojušies reti. Četrus kontuzēja un apbēra, divus nosita.
- Veco ierakumu vairākās vietās aizbēra [šāviņi], tomēr upuru skaits bija mazs, jo ļaudis pa Salu bija izkārtojušies reti. Četrus kontuzēja un apbēra, divus nosita.
- Svilpj un neganti dauza kājām kontuzētais strēlnieks, un viņa labais vaigs un acs raustīt raustās.
Avoti: 4. sējums