Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
konuss
konuss -a, v.
1.mat. Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
PiemēriKonusa augstums.
2.Tas (priekšmets, veidojums), kas pēc formas ir līdzīgs šādam ģeometriskam ķermenim.
PiemēriVulkāna konuss.
Stabili vārdu savienojumiGruvešu konusi.
Avoti: 4. sējums